Viena no lietām, kas noteikti nodarbina studentus (un varbūt arī cilvēkus, kas jau kādu laiku strādā) ir dažādu materiālu vākšana internetā. Vispirms tas parādās pie referātu un pēc tam arī pie kursa darbu un diplomdarbu rakstīšanas. Vismaz man šī nodarbe izpaužas tā, ka vairumu materiālu sameklēju dažādās interneta lapās, tad vēl dažus rakstus no žurnāliem un atkarībā no nepieciešamības tiek izmantotas arī grāmatas.

Kad tie materiāli ir apzināti, tad vēl atliek tos sašķirot un izvērtēt, kas no tā ir izmantojams. Nesen uzgāju pāris programmas, kas šo procesu atvieglo, strukturējot pašu informācijas vākšanu un savāktos materiālus. Pareizāk sakot, tās nav vis programmas, bet gan papildinājumi interneta pārlūkprogrammai Firefox – Foxmarks un Zotero.

Foxmarks palīdz organizēt Firefox grāmatzīmes, ja tiek izmantoti vairāki datori. Ar tā palīdzību ir iespējams uzturēt rūpīgi veidoto un organizēto grāmatzīmju bibliotēku saskaņotu ar visiem izmantotajiem datoriem. Es to izmantoju, lai sinhronizētu grāmatzīmes starp manu portatīvo datoru un personālo datoru. Reāli tas nozīmē, ka, ja es vienā datorā esu saglabājis kādu grāmatzīmi, tad man tā automātiski kļūst pieejama arī uz otra datora. Daudzu grāmatzīmju gadījumā tas ir neatsverams palīgs. Lielākais mīnuss varētu būt tas, ka Foxmarks nav atvērtā pirmkoda programmatūra.

Zotero [zoh-TAIR-oh] savukārt iet vēl soli uz priekšu. Tas piedāvā gan saglabāt saites uz interneta lapām, gan arī kārtot tās mapēs (atbilstoši tēmām u.tml.), pievienot atslēgas vārdus vieglākai meklēšanai, bet tas ļauj arī saglabāt interneta lapu uz datora tādu, kā tā izskatās dotajā mirklī, pievienot piezīmes un pat pievienot piezīmes tieši saglabātajā lapā, kā arī eksportēt citācijas izmantošanai citās programmās. Zotero parasti pa kājām nemaisās, bet tā ikona mierīgi sēž statusa joslā. To aktivizējot, tas atver paneli aptuveni trešdaļas augstumā no pilna loga un to ir iespējams atvērt arī pa visu lapu vieglākai rediģēšanai.

Zotero panelis ir sadalīts vertikāli trīs daļās. Kreisajā pusē ir iespējams organizēt mapes (projektus), centrālajā daļā ir apskatāms iezīmētās mapes saturs (saglabātās lapas, saites uz interneta lapām un failiem uz datora, piezīmes u.t.t.), bet labajā daļā ir redzamas konkrēta objekta detaļas (piezīmes, atslēgas vārdi u.c.). Tas ir viegli apgūstams un tā mājas lapā pat ir pieejamas videopamācības.

Līdzīgi kā Foxmarks, arī Zotero nākamā versija piedāvās bibliotēkas sinhronizēšanu starp vairākiem datoriem un dažādas organizēšanas iespējas.

Zotero ir atvērtā pirmkoda projekts, kura galvenie izstrādātāji ir George Mason Universitātes Vēstures un Jauno masu saziņas līdzekļu centrs (Center for History and New Media at George Mason University), un šo darbu finansiāli atbalsta Savienoto Valstu Muzeju un Bibliotēku servisu institūts (United States Institute of Museum and Library Services), Andrew W. Mellon fonds (the Andrew W. Mellon Foundation), un Alfred P. Sloan fonds (the Alfred P. Sloan Foundation).

Zotero iespējams iegūt Firefox papildinājumu lapā nospiežot saiti "Add to Firefox" (vai arī Zotero mājas lapā). Līdzīgā veidā var iegūt arī Foxmarks.

Te vēl jāpiebilst, ka šī programmatūra ir izmantojama Windows, Linux un Macintosh vidēs, turklāt Foxmarks ir pieejams arī interneta pārlūkprogrammām IE un Safari.

Kā jau daždien tas gadās ikdienas steigā ātri vien ierokamies darbu gūzmā. Zinātnieku un studentu gadījumā tas bieži vien ir saistīts ar lieliem literatūras kalniem, kuros ātri vien var apmaldīties un aizmirst, kas jau ir izskatīts un kuras bija vērtīgākās publikācijas konkrētai tēmai, tāpēc nepieciešama kāda sistēma, kas ļautu šo informāciju organizēt. Tāda sistēma ir atsauču organizēšana (angl. reference management).

Atsauču organizēšanas programmas ļauj izveidot literatūras (žurnālu rakstu, grāmatu, prezentāciju u.c.) sarakstu jeb datu bāzi, ko iespējams izmantot bibliogrāfijas (izmantotās literatūras) sarakstu veidošanai referātos, kursa darbos, publikācijās kā arī grāmatās. Turklāt kopā ar attiecīgo programmatūru tas nodrošina automātisku atsauču numurēšanu tekstā un atbilstošu literatūras saraksta izveidi, kas lielā mērā atvieglo publikāciju rakstīšanu, jo nav jāseko līdzi un jāmaina visi numuri ikreiz, kad tiek ielikta jauna atsauce, vai pamainīta nodaļu kārtība. Vēl viens ieguvums ir tas, ka citācijas tiek automātiski formatētas atbilstoši norādītajām veidnēm. Zinātnisko žurnālu izdevniecības reizēm pašas izplata šādas veidnes, kas ļauj formatēt rakstus atbilstoši konkrētā izdevuma prasībām. Tas ļauj izvairīties no daudzām sīkām tipogrāfiskām kļūdām, kā arī ietaupīt laiku.

Analoģiskas datu bāzes, kuras cenšas savākt visu kādā nozarē vai žurnālā publicēto rakstu atsauces, sauc par bibliogrāfijas datu bāzēm. Bibliogrāfijas datu bāzes pretēji atsauču datu bāzēm, kas paredzētas individuālai lietošanai vai lietošanai kolektīva ietvaros, ir ļoti apjomīgas un parasti tiek izvietotas speciāli tam paredzētos serveros. Kā piemēru šeit var minēt Medline datu bāzi, kur apkopoti bibliogrāfiskie dati no medicīnas, farmācijas, šūnu bioloģijas, bioķīmijas un citām nozarēm, un informāciju šajā datu bāzē iespējams meklēt izmantojot, piemēram, PubMed meklēšanas servisu. Informāciju par mazu organisko molekulu bioloģiskajām aktivitātēm var atrast izmantojot PubChem.

Atsauču organizēšanas programmas ļauj veidot katras atsauces aprakstu atbilstoši citējamās literatūras tipam un ievadīt tam raksturīgo informāciju. Tā pat iespējams pievienot atslēgas vārdus, piezīmes utt.

Viena no šādām atsauču organizēšanas programmām ir JabRef. Tā ir rakstīta programmēšanas valodā Java, kas, kā jau esmu iepriekš minējis, ļauj tai darboties jebkurā operētājsistēmā, kur ir pieejama Javas virtuālā mašīna (Windows, Linux, Macintosh u.c.). Citāciju datu bāze tiek glabāta BibTeX formātā, kas uzskatāms par vienu no standarta formātiem bibliogrāfijas datu bāzēm un ļauj tiešā veidā šīs atsauces ievietot rakstu darbos, ja tiek izmantota TeX dokumentu sagatavošanas sistēma. Arī vairāki teksta redaktori (tai skaitā OpenOffice Writer, MS Word) atbalsta BibTeX failu izmantošanu un/vai atsauču organizēšanu dažādās pakāpēs, taču līdz šim mana pieredze ir bijusi tāda, ka to iespējas vēl ir visai ierobežotas un pati lietošana - neparocīga, lai gan pie tā tiek strādāts un sagaidāms, ka situācija krietni uzlabosies.

Jabref, protams, nav vienīgā šāda veida programma. Ir pieejams vesels saraksts ar tām, kur daudzas turklāt ir atvērtā pirmkoda projekti, ar dažādu tehnisko risinājumu un operētājsistēmu atbalstu. Sīkāku aprakstu atstāšu citai reizei, kad būs vairāk laika. ;)